Brīzes

Talsu rajons, Kolkas pagasts.

SLĪTERES  NACIONĀLAIS  PARKS

Slīteres nacionālais parks dibināts 2000. gadā. Sākotnēji tā teritorijā bija vairāki liegumi un rezervāti. Pats pirmais no tiem bija Slīteres rezervāts – 1921. gadā Slīteres zilajos kalnos nošķīra teritoriju 1100 hektāru platībā kā dabas pieminekli. Pēc tam nacionālajam parkam bija pievienotas Moricsalas dabas rezervāta un Grīņu dabas rezervāta teritorijas. Šobrīd nacionālā parka teritorija aptver 16360 hektārus sauszemes un 10130 hektārus jūras akvatorijas.

Parka nozīmīgums ir saistīts ar to, ka salīdzinoši nelielajā teritorijā, kā milzīgajā dabas muzejā, ir pārstāvētas visas Latvijas mežu augu valsts tipi – vidējās joslas lapu koku meži, taigas un tundras elementi; parkā var manīt visu reģiona attīstības vēsturisko posmu pazīmes: jaunas jūras kāpas, senākus kalnus, kas ir izveidojušies Pēclitorīnas laikmetā (pēdējo 4000 gadu laikā), senus Litorīnas jūras (Baltijas jūras priekštecis 8300 – 4000 gadu atpakaļ) un Anciļa ezera (9000 – 8300 gadus atpakaļ) krastus un Slīteres zilo kalnu ķēdi, kas ir izveidojusies Baltijas ledus ezera laikmetā (11000 – 9000 gadus atpakaļ) ledāju kūšanas rezultātā visā Latvijas teritorijā.

Katram zemes virsmas tipam atbilst savs augu valsts tips – smilšains jūras krasts ar dzintarkrāsas priežu mežiem kāpās, slīkšņaini Bažas ezera līdzenumi, krāšņi kalni un grāvji ar vairākām upītēm un ūdenskritumiem, aizauguši ar mežu augsti Zilie kalni.

Vēl viena Slīteres nacionālā parka īpatnība – tas kalpo par gājputnu atpūtas vietu pavasara migrācijas laikā. Aprīlī ik dienu virs parka pārlido desmitiem tūkstošu putnu, kas vienmēr atstāj neizdzēšamu iespaidu uz vērotājiem.

Drūkāt
Rambler's Top100 Top.LV